Ģenealoģiskie pētījumi

Mūsu speciālistu veiktā vēsturiskā un ģenealoģiskā izpēte ir dzimtas vēstures rekonstrukcija, pamatojoties uz dokumentiem, kas atrodami valsts arhīvos, pagastu muzejos, bibliotēkās un citās glabātuvēs Latvijā, kā arī tuvākās un tālākās ārvalstīs.

Arhīvos saglabājušies dokumenti daudzos gadījumos ļauj veikt pētījumus līdz pat 18. gadsimtam (ieskaitot) atkarībā no Jūsu senču šķiriskās piederības un dzīvesvietas (Kurzeme, Vidzeme, Latgale).

Mēs veicam ģenealoģisko izpēti vairākos laika periodos:

• Pirmsrevolūcijas periods (no 1800. gada līdz 1917. gada Oktobra revolūcijai)
• Latvijas Republikas neatkarības periods (1918.-1940. gads)
• Padomju periods (no 1940. līdz 1991. gadam)
• mūsdienu Latvijas Republika (kopš 1991.gada)

Ģenealoģiskās izpētes veikšanas kārtība

Mērķa un uzdevumu noteikšana

Pirmkārt, pasūtītājs nosaka konkrētu izpētes mērķi: kāpēc viņš ir nolēmis meklēt informāciju par saviem senčiem un ko viņš tā rezultātā vēlas iegūt.

Pamatojoties uz pasūtītāja noteiktajiem mērķiem, mūsu speciālisti sastāda aptuvenu darba plānu un nosaka paredzēto pētījumu prioritāros un sekundāros uzdevumus.

Piemēram, mērķis: iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā kā 1940. gadā bijuša Latvijas Republikas pilsoņa un latvieša tiešajam pēcnācējam.

Vai arī šāds mērķis: Latvijas arhīvu materiālu pilnīga vēsturiska, ģenealoģiska un biogrāfiska izpēte attiecībā uz katru dzimtas pārstāvi.

Sākotnējās informācijas saņemšana

Ikvienā gadījumā ir nepieciešams iegūt no pasūtītāja pēc iespējas vairāk sākotnējās informācijas par viņa senču dzīvesvietu mūsdienu Latvijas Republikas teritorijā un, pirmkārt, par viņa senču reliģisko piederību (katoļi, luterāņi, pareizticīgie, vecticībnieki u.c.). Svarīgi ir uzzināt vārdu, uzvārdu, aptuvenos dzimšanas datumus un pagastu vai novadu, kurā ir dzīvojuši Jūsu senči: Kurzeme, Vidzeme vai Latgale.

Teorētiski, pamatojoties uz informāciju par uzvārdu (tikai latviešu), mēs spēsim aptuveni noteikt, kur (kurā pagastā) ir dzīvojuši pasūtītāja senči: Kurzemē, Zemgalē, Sēlijā, Vidzemē vai Latgalē. 

Ģimenes vēsture no 18. gadsimta beigām

Gadsimtiem ilgi (līdz pat 19. gadsimtam) zemniekiem bija tikai vārdi, kas dažkārt tiek minēti dokumentos, piemēram, Jānis no Vanagu mājām. Tādējādi par galveno informācijas avotu, veicot pētījumus, kļūst mājas nosaukums (piemēram, Vanagi), kurā dzīvoja zemnieki. Zemnieki ārkārtīgi reti mainīja dzīvesvietu.

Pēc 1820. gada pirmo reizi parādās uzvārdi, kas parādās Revīzijas sarakstos (8. Revīzijas saraksts). Kopā ar uzvārdu parādās arī ģimenes numurs, kas dažādos Revīzijas sarakstos mainās.

Uzvārdiem bija jābūt pieklājīgiem un labskanīgiem, atbilstošiem dzimtajai valodai. Bieži kā uzvārds tika lietots māju vai apdzīvotas vietas nosaukums. Lielāko daļu uzvārdu piešķīra pagasta tiesa.

Pamatojoties uz ģimenes numuru un uzvārdu, Jūs varat noskaidrot visus dzimtas locekļus un izveidot ciltskoku.

Uzvārdi, kas zemniekiem tika piešķirti Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Vidzemē un Latgalē ir atšķirīgi un tas ļauj tos identificēt.

Ieraksti baznīcu grāmatās parādās 18. gadsimta beigās un tajos ir norādīti tikai dzimušo un kristīto vārdi un dzīvesvietas nosaukums.

Un tikai no 19. gadsimta sākuma līdz ar uzvārdu ienākšanu baznīcu grāmatās jau var konstatēt cilvēka piederību ģimenei un dzimtai.

Pamatojoties uz personas dzīvesvietas nosaukumu un viņa uzvārdu, var noteikt pagastu, kurā ģimene ir dzīvojusi. Katrā pagastā bija savas draudzes, piemēram, luterāņu vai katoļu. Pamatojoties uz to, var izpētīt dzimušos un kristītos, mirušos, laulātos, draudžu locekļu sarakstus u.c.

Baznīcas grāmatā par piedzimušajiem un kristītajiem tika ietverta šāda informācija: vecāku dzīvesvieta, šķira (zemnieks, laukstrādnieks u.c.), tēva un mātes vārds, tostarp mātes meitas uzvārds, kā arī liecinieku vārdi un uzvārdi. Liecinieki (krustvecāki) parasti bija vecāku brāļi un māsas vai citi radinieki.

Tādējādi zināšanas par Latvijas vēsturi un latviešu uzvārdu izcelsmi palīdz veikt profesionālu vēsturisko un ģenealoģisko izpēti.

Ģenealoģiskās izpētes veikšanas termiņi

Visu ģenealoģiskās izpētes procesu mēs sadalām vairākos posmos, kuri parasti tiek sadalīti atbilstoši vēstures notikumiem. Katrs posms parasti ilgst 1-3 mēnešus.

Piemēram: 7., 9. un 10. Revīzijas sarakstu izpēte, pēc tam pagasta materiālu izpēte pēc 1858. gada (pēdējās 10. Revīzijas) un Pirmās Vispārējās Krievijas guberņu iedzīvotāju skaitīšanas 1897. gadā, pēc tam tiek pētīti dokumenti līdz 1917. gadam (pagasta iedzīvotāju saraksti, nodokļu maksātāju saraksti u.c.), pēc tam notiek pagasta materiālu tālāka izpēte pēc 1918. gada (Latvijas Republikas izveidošanās 1918. gadā), starp tiem ir izsniegto Latvijas pilsoņu pasu saraksti, republikas, pagasta iedzīvotāju saraksti, pagasta nodokļu maksātāju saraksti u.c. Daudz laika tiek patērēts arī pagasta baznīcas grāmatu izpētei, draudzes locekļu sarakstu izpētei, novada jauniesaukto sarakstu izpētei u.c.

Pamatojoties uz ģenealoģiskās izpētes rezultātiem, mēs sastādām Ziņojumu ar vēsturiskās un ģenealoģiskās izpētes aprakstu, dzimtas ģenealoģisko koku, kā arī pievienojam ziņojumam atklāto dokumentu fotogrāfijas, apdzīvoto vietu kartes u.c..

Detalizētāka informācija par ģenealoģiskās izpētes veikšanu un meklēšanas specifiku Latvijas valsts arhīvos pēc dzimtas līnijām tiek sniegta pasūtītājam individuāli.